Evenu valoda
| Evenu valoda Эвэды төрэн | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Krievija | |
| Reģions: | Sibīrija | |
| Pratēju skaits: | 5656 | |
| Valodu saime: | Tungusu Ziemeļtungusu Evenu valoda | |
| Rakstība: | kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | — | |
| ISO 639-2: | — | |
| ISO 639-3: | eve | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Evenu valoda (agrāk — lamutu valoda) ir viena no tungusu valodu saimes valodām, ko lieto daļa evenu Sibīrijā Krievijā. No 22 383 eveniem (2010) valodu lieto 5538 cilvēki (25,8%), un tā tiek uzskatīta par nopietni apdraudētu.[1] No 1970. līdz 2011. gadam korjaku valodā izdotas 2 grāmatas. Valodu apgūst ap 250 skolēnu septiņās Kamčatkas novada skolās (2012).
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Evenu valodu lieto plašā areālā Jakutijā, Magadanas apgabalā, Čukotkā, Kamčatkā un Habarovskas novadā. Jakutijā evenu valoda vietējā līmenī ir viena no oficiālajām valodām.[2] Apmācība skolās evenu valodā nenotiek, bet valoda tiek pasniegta kā priekšmets evenu bērniem. 2012. gadā valodu apguva 1180 skolnieki 25 skolās Jakutijā (888 skolnieki 22 skolās), Habarovskas novadā (99 skolnieki 1 skolā), Magadanas apgabalā (13 skolnieki 1 skolā), Čukotkā (98 skolnieki 2 skolās) un Kamčatkā (76 skolnieki 2 skolās).[3]
Ortogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā rakstība evenu valodai izveidota 1932. gadā uz latīņu alfabēta pamata. 1937. gadā pārcelta uz kirilicu. 1958. gadā alfabētā papildus standarta krievu alfabēta burtiem tika ieviesti burti ӈ, ө, ӫ. Mūsdienu evenu alfabēts:
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё | Ж ж |
| З з | И и | Й й | К к | Л л | М м | Н н | Ӈ ӈ |
| О о | Ө ө | Ӫ ӫ | П п | Р р | С с | Т т | У у |
| Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ | Ы ы |
| Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ UNESCO Atlas of the World's Languages in Danger
- ↑ О языках в Республике Саха (Якутия)
- ↑ «А.Л. Арефьев ЯЗЫКИ КОРЕННЫХ МАЛОЧИСЛЕННЫХ НАРОДОВ СЕВЕРА, СИБИРИ И ДАЛЬНЕГО ВОСТОКА В СИСТЕМЕ ОБРАЗОВАНИЯ: ИСТОРИЯ И СОВРЕМЕННОСТЬ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. februārī. Skatīts: 2022. gada 16. februārī.
|